Guļ visi zīdītāji un arī mēs, cilvēki. Tā ir mūsu veselība - miega higiēna, tie ir mūsu sapņi, krākšana, bezmiegs, mikromiegs un citas parādības. Caurmērā trešdaļu mūža pavadām miegā ar aizvērtām acīm. Franču etnologs Paskāls Dibī saka: „Miegs tā ir māksla, tā ir īpaša kultūra.” Nakts antoloģija sākas no neandertālieša puķu guļvietas Šanidāra alā, Irākā, salmu guļvietām, mūku cellēm un no tumšiem buduāriem līdz ūdens matračiem, kā arī mūsdienīgām gultām.

Mēs vienmēr esam lietojuši un uzskatījuši gultu ar visiem tās aksesuāriem kā kaut ko pierastu, pašsaprotamu. Ēģiptieši pret guļvietu attiecās ar ļoti lielu godbijību, jo tieši guļvieta bija domāta garam miegam pirms reinkarnācijas. Grieķi savu miegu uzticēja diviem vienlīdzīgiem, bet dažādiem dieviem: tas ir Hipnoss - Miegs, nakts dēls, kas atbrīvo mirstīgos no satraukumiem, un Eross, mīlestības dievs. Savukārt romieši visu darīja gultā: gulēja, ēda, guva baudu, skaitīja lūgšanas, sarunājās un risināja politiskas problēmas.

Gulta - tā ir ne tikai vieta, bet arī darbības veids. Viduslaiku franču dzejnieku dziesminieku, kas cildināja sievietes, dzejā laulātiem pāriem uzstājīgi tika rekomendēts likties gultā kailiem. Taču viduslaiku baznīca nenovērtēja šo padomu, tā uzstāja, lai ticīgie dodas gulēt nakts kostīmos jeb pidžamās un pat piemaksāja galdniekiem, lai viņi bez izņēmuma taisītu tikai vienguļamās gultas.

18.gadsimtā pirmo reizi visas vēstures laikā par neatņemamu sastāvdaļu kļuva guļamistabas uzkopšana: brīvais dzīves stils paredzēja nevainojami tīrus palagus un nomazgātus ķermeņus. Tolaik bidē, ko agrāk izmantoja prostitūtas, parādījās arī kārtību mīlošu ļaužu mājās.

Šie un citi fakti ir tikai neliels ieskats vēstures lappusēs, kas ļauj izprast mūsu miega paradumus un vēlmes dažādos laikos. Šie materiāli, ko padziļināti studēju, ir gana interesanti un noderīgi, kā nekā mana ikdiena saistās ar mēbeļu dizainu, kur pasaulē labākos matračus savienoju ar pasaulē skaistākajām gultām. Un lai arī tas skaļi skan - labākie... Dāņi vai itāļi pavīpsnās... Taču katra grandioza projekta pamatā ir kāda cilvēka sapnis. Arī mazā puišeļa Jāzepiņa sapni izsmēja viņa brāļi, vēlāk gan godbijīgi lokot savus ceļus varenā Dieva vīra Jāzepa priekšā... Lai smej, galvenais jau ir sapņot un tad nezaudēt savus sapņus... Tāpēc arī turpmāk savos stāstos jūs iepazīstināšu ne vien ar interesantiem faktiem, bet arī noderīgiem padomiem par miegu, guļamistabas iekārtošanu, labākajiem matračiem un citiem vērtīgiem tematiem.