Kad rudens kā rudens.

09.01.2017

                   Šo gadu gribās iesākt ar tieši to pašu sajūtu ar kādu pavadīju iepriekšējo. Ar milzīgu patiecības un prieka sajūtu. Ar lepnumu par to ko daru un, ka man ir tieši tik spējīga komanda, ka par savu kāzu dienu varu sākt domāt tikai nedēļu pirms tās. 

Šis raksts kalpos kā maza pamācība, ka kāzu dienā par labu spēlē katrs sīkums, katra nianse. Bet lielākais spēks slēpjas pašā pārī, pašos vaininiekos!                   

Bieži man jautā: Kā jūs nonācāt līdz savam kāzu konceptam/idejai/stilam? Kāds tas jūsu gadījumā bija?

      Ja godīgi, tad tāda koncepta vai stila nebija, vismaz uzrakstīts vai izdomāts nebij, bija tikai process. (Nebija jo visu vasaru cītīgi strādāju gan Latvijā, gan Maskavā, gan kāzās, gan televīzijā. Savām kāzām pievērsos nedēļu pirms 24.septembra, jo esmu dzelžaini pārliecināta, ka visu var izdarīt arī ātri un koncentrēti.) Labi, es nerunāju par pamatlietām –Vieta, ēdiens, mūzika, foto, kūka - tas viss bija sarunāts (bet arī neprasīja vairāk kā vienu nedēļu vasaras sākumā, lai rezervētu laikus, vietas, cilvēkus un ļautu viņiem darboties savos darbos visu vasaru, jo skaidrs, ka arī viņi pievērsīsies mūsu kāzām nedēļu pirms 24.09), bet detaļas dzima 7 dienās. Aizvedu uz Nītaures dzirnavām visas savas mīļākās lietas un augus no savas nolitavas. Un kas gan  varēja savādāk iznākt kā tikai šis - zaļais ar melno…. Mūsu kāzas bija mana pēdējā laika mīļāko sajūtu atspoguļojums. Šobrīd varētu savas kāzas nosaukt par savu mīļāko piedzīvojumu siltumnīcā zem zvaigznēm. Mums bija ļoti daudz lampiņu virteņu,apļu un gaismas ķermeņu, kas reizē sildīja un apgaismoja un ierastā Nītaures dzirnavu telts bija pārvērtusies par caurspīdīgu sienu namu. Tā dabīgi un īsti ierastām lustrām un drapērijām.

            Kāzu stils. Šis vispār ir interesants “topiks” jo es biju pārliecināta, ka manas kāzas būs nedekorētas! Spalvas uz pakauša saceļas dzirdot vārdus - fotostūris un dāvanu galds. Bet tieši to vienu nedēļu pirms kāzām manī piedzima līgava un uztapa viss šis, jā tiešām skaistums  un kas nemazāk svarīgi es pati visu arī taisīju. Mums viesunamā bija ģimenes pirmssvētku varkariņas pirmskāzu vakarā! Jo mūsu lielā topošā ģemene apvienojās un palīdzēja visam uztapt, nenoliedzami beidzām ap pusnakti, bet es biju gandarīta par šo laiku kopā. Es jutos tā itkā svētki jau būtu sākušies dienu pirms. Jau visiem esmu paskaidrojusi, ka vairāk par pašu kāzu dienu izbaudīju procesu pirms un pēc. Tāds liels projekts – Kāzas, bez ierobežojumiem, moodbordiem, uzstādījumiem un citu vēlmēm – viss tieši tā, kā mums pašiem gribās.

Cik viegli vai tieši otrādi ir noorganizēt kāzas, ja ikdienā pārzināt šo idustriju, zināt + un -? Kas jūsu gadījumā bija tās grūtākās vai izaicinošākas pozīcijas (kleita, svinību vieta, ceremonija utt.), par kurām nebija viegli vienoties/izlemt?

       Laikam nebūšu objektīva atbildot uz šo jautājumu, jo man tiešām likās, ka viss bija viegli. Es varētu teikt, ka man bija īstie cilvēki un partneri blakus, bet tai pat laikā es zinu, ka pietiekami daudz pudu sāls esmu iestrebusi citu kāzās, lai zinātu ko vari pati, ko nevaru. Kas atmaksājas un kas nē. Ko vajag un ko nevajag.

Protams, nebija viegli saprast kā es gribu izskatīties. Nevarējām izdomāt to pirmo deju un saturu vakaram, bet tajā pašā laikā es zinu, ka man ir fantastiski draugi un ģimene un, ka tie ir svētki mums un  neviens no mums negaida šovus un pārsteigumus. Esam tik ļoti daudz citu projektos, darbos un reklāmās, ka kopā ar savējiem sanāk pabūt maz, tāpēc šis bija vakars kurā bijām kopā. Un patiesi, tā līdz asarām kopā. Arī šis triks man nesanāca- biju nolēmusi nepīkstēt, bet noraudājos, ka traks! Ha, bet Aijas Ūdentiņas grimms nākošajā dienā bija kā jauns. Jā, mēs teju negulējām, dejojām līdz brokastīm! Dejojām, dejojām, dejojām… Tā jocīgi, katrs savā ritmā un orbītā. No sākuma grupas The Picture pavadībā , pēc 4 no rīta dīdžeja dzīti…Tās nebija saldas pārīšu dejas, tās bija tādas trakas rituālas kopā būšanas dejas. Mans paps vēl piecos no rīta dancināja manas draudzenes un dīdžejs no dejuplača atrāvās tikai, lai pārliktu dziesmu.

Kas interesanti šovasar izprecināju gan grupas solistu Kasparu un viņa Aneti, gan mīļo mirkļu ķērāju Lindu un viņas Mārtiņu… Un mans Agris man pasniedza kāzu dāvanu - teju visu manu līgavu video sveicienus manās kāzās. Mēs vispār tādi zīmīgi esam. Dzimuši vienā dienā, es pāris stundas vecāka. Precējāmies manu vecāku kāzu jubilejas dienā. Un Agra vārdadienā. Tieši tāda bija mūsu kāzu diena - lielas svinības.

Kādas biju jūsu kāzu pozīcijas sīkāk - ceremonija, kleita, svinību vieta, ēdinātāji, mičošana (jā vai nē), kāzu fotogrāfs, video? 

Svinību vieta – Nītaures dzirnavas, vieta, kur visus uzņem kā mājās un tas šādā trakulīgā dienā ir pats svarīgākais. Ziniet, ka viesiem palīdzēs, mūziķus pabaros un viss būs 100% nodrošināts.

Ooooooiii te ir ko teikt… Es tā gribētu pieminēt viņus visus…

Man ir tik ļoti liels prieks, ka es pazīstu tik talantīgus un izdarīgus cilvēkus.... Ka gribas atkal un atkal jūsmot! Paldies grupai, kas līdz rīta gaiļiem nokausēja manas mīļās dejotājas un dejotājus! Grupa The Picture, ja ir šie puiši, tad vispār nav jādomā par pasākuma vadītāju, jo vienīgais ko gribas ir ..dejot, dejot, dejot un stafeti ap 4 vai 5 no rīta pārņem Kārlis Ķilkuts, kad atkal gribas...dejot, dejot, dejot.... Un,lai visu šo sajūtu noķertu tā pa īstam man ir draugs Fobo - brīnumaina kaste, kas saglabā sajūtas. Tās īstās un pastiesās! Par skaisto pus nakts un sagaidīšanas laiku neskaitāmas bučas manai mīļajai iedvesmotājai Gundega Skudriņa un viņas Nora Ūpe...Tas bija tieši, tieši mums... Paldies manām mīļajām Munio Candela meitenēm par svecēm un galvenais smaržu.... mūsu zaļā teltiņa bija pilna vasaras romances.... un arī Paldies Cēsu Dārznieks par lielajiem, zaļajiem augiem! Tas ir pat mazliet nesaprotami kā augs Agra augumā var maksāt 15 eiro!!!!??? Paldies manai pucētājai Aija Udentina tikai viņa var vislabāk savaldīt manus matus :) Un sirds paldies Dainim un Zanei no DeDeco visas lampiņu virtenes un lielie gaismu apļi netikai nodrošināja mūs ar gaismu, bet arī ar siltumu... :) Visi skaistie teksti un morālais atbalsts mana Alise Upmale un par visām ziedu rotām, pīnēm, kompozīcijām, pušķiem...paldies manai inbloom Liānai un viņas komandai! Viss bija fantastiski!! un, ja kas, tad smukie koka krēsli no Ko Nomāt :) un tie baloni..... helium.lv Mašīnas dekor ziedus sarūpēja Flover pitstop. Foto - Linda Lauva par visām drukām rūpējās otra Lauva - Mārtiņš un tavasiena.lv plīvuru un spalvu rotu man darināja Ilze Tigule un mičošanas kroni Brigita Stroda Visas dekorācijas un vidi radīja feja.lv

Es nezinu ko izcelt…. Visi veidoja manu sajūtu… Strādāju ar visiem saviem mīļākajiem partneriem… kurus par laimi katru zinu kā personību! Kleita man bija vienkāršības kalnagals, ļoti netipiska šim zīmolam bez mežģīnēm un cakām - Amoralle

Kas bija visvairāk atmiņā paliekošais mirklis no jūsu kāzām? Mirklis, ko vienmēr stāstīsiet mazbērniem un nekad neaizmirsīsiet?

            Tur ir virkne ar mazām smieklīgām detaļām. Mēs abi esam kautrīgi no tādām jūtu izrādīšanām tādēļ tādu sentimentālo tekstiņu nav. Agris uz kāzu sagatavošanās laiku man bija noīrējis mazu, melnu Mini cooper (mana neizmērojamā sapņu mašīna, kura savu gabarītu dēļ nekad nebūs mūsu ģimenes īpašumā. Es tur nevaru ielikt pa somu, bet es tikļoti mīlu šo auto…) Lai vai kā. Visu nedēļu nobraucu un saprotu, ka pa visiem zemes ceļiem, kuri ir jāmēro līdz kāzu un svinību vietai, mani šis mazais auto tā šūpo, ka ir šķērma dūša…. Protams, tā notiek arī the dienā. Nu neko. Man kāzas mazilet asociējas ar sliktu dūšu, diemžēl, bet tas arī noteikti ir saistīts ar satraukumu! Jā es uz baznīcu pati braucu ar melnu, vecu mini cooper! Pie baznīcas sapratām,ka Kristiāna (vedējmāte) netiek ārā, jo mini sadomājis neatvērt durvis. Kāpām abas ārā pa manu pusi. Ā un kad baznīcā jādzied dziesmas, Jānis (mūsu vedējs) sajaucis lapiņas un dzied citu dziesmu, Agris blakus sāk trīcēt, domāju viņam auksti, izrādās nē, viņš klusi smejas.

Mirkli pirms iebraukšanas viesunama teritorijā ātri pārrunājām vakara plānu, mutiski pirmo reizi izmēģinājām savu pirmo deju. Pie sevis nodomāju..klasiski! Mēs.

 Vai, jūsuprāt, viss izdevās tā, kā plānots un tā kā vēlējāties savā kāzu dienā?

Ak šis jautājums…. Diena dzīvoja pati, mēs baudījām. Es, paldies dievam neko nebiju iztēlojusies. Šis man bija kā antropoloģisks pētījums - kā jūtas līgava! Ei, nu interesanti jūtās. Nezinu gan vai tā ir pati, pati laimīgākā diena mūžā (kā to parasti saka līgavas), drīzāk tāda nesaprotama un mazliet haotiska un noteikti viena no ātrākajām dienām manā mūžā. Citāda un tas ir pats labākais. Ļaut šai dienai izsist no ierastām domām un darbībām. Ik pa laikam paskatīties vienam uz otru, mazliet pasmieties par visu šo un beigu galā atcerēties, ka šis ir tik loģisks un saprotams solis pēc 8 gadu draudzības. Man dzivē ir sanācis apprecēt savu labāko draugu. 


















Baiba Prindule-Rence 

Foto: Linda Lauva