Pasaka mežā un otrādi...

27.12.2016

           Tāds dīvains laiks tie Ziemassvētki...un kā zināms Ziemassvētku laiks ir ilgāks posms par divām dienām, šis laiks mums tiek dots no 24.decembra, līdz pat zvaigznes dienai 6.janvārim...... Ziemassvētkos gribas kopā, gribas cieši blakus savējiem, gribas mājās un siltumā. Gribas pie viena galda dalīties smieklos un karbonādēs. Un gribas gan ar ģimeni, gan ar darba kolēģiem, gan ar skolasbiedriem. Gribas novērtēt to kopābūšanas sajūtu. Un tas viss izcili piestāv Ziemassvētkiem. Visas šīs kopābūšanas izpausmes silda un iedvesmo jaunajam gadam un jauniem piedzīvojumiem kopā un katram par sevi. Šoreiz kopā saucu mīļos. 

           Sniegotos un baltos Ziemassvētkos kopā ar ģimeni gājām uz mežu. Tur uz ugunskura vārījām zupu un pēc tam  iepriecinājām meža zvērus, sakarot tuvējās eglītēs burkānu krelles un kāpostu zvaigznes.  Taču šādos slapjos un vējainos svētkos uz mežu galīgi negribējās iet zupu ēst, tādēļ es rīkojos otrādi. Atnesu mežu mājās(tomēr iepriecinot ragainos ar kāpostu zvaigznēm), siltumā un ģimenē. Ēdām meža ielenkumā un meža smaržā. Citāda pieredze, bet pārsteigt sanāca. 

Foto : Linda Lauva 

Vide un dekorācijas : Baiba Prindule-Rence